|
|
Mēs tikko dzirdējām kādu Vecās Derības notikumu, kurš attēloja Dieva Tā Kunga sarunu ar Ābrāmu, jau pēc neliela brīža sauktu par Ābrahāmu. Labs sākums mūsu pārdomām būtu tāds atgādinājuma jautājums – kas ir šis vīrs vārdā Ābrāms jeb Ābrahāms?
|
| | lasīt tālak » |
|
Mūsu pārdomām šodien ir labi pazīstami, ne reizi vien dzirdēti vārdi no Jēzus Kalna sprediķa, kuros Viņš runā par divām savstarpēji nesavienojamām lietām. Un tas ir: nevar vienlaikus kalpot divām lietām – nevar kalpot Dievam un mantai. Šo Jēzus vārdu gaismā ļoti skaidri atklājas doma par to, ka cilvēks nevar vienlaikus būt pilnībā pārņemts ar materiālo un vienlaicīgi ar tikpat lielām sekmēm atrast Dieva valstību.
|
| | lasīt tālak » |
Ja kāds mēģinātu no šī stāsta „izvilkt” kaut jel kādu jēgu raugoties uz to ar rietumu cilvilizācijas cilvēka acīm, tad, iespējams, šādam cilvēkam tas varētu atklāties kā ļoti nesakarīgs notikums. Tur būtu ļoti grūti atrast ko dabīgu un pašsaprotamu.
|
| | lasīt tālak » |
Viena lieta, ar ko Jāņa evaņģēlijs atšķiras no pārējiem trijiem, ir – ar dažādiem tēliem pārpilnā valoda, kura tiek lietota, lai aprakstītu Kristus dzīvi.
|
| | lasīt tālak » |
Sākumā, šķiet, nav viegli saskatīt saistību starp Vasarsvētkiem, ko šodien svinam, un notikumu no cilvēces pirmsākumiem. Un tomēr abiem ir daudz kopīga, jo kā viens, tā otrs runā par cilvēku vēlmi un galvenais – spēju saprasties.
|
| | lasīt tālak » |
Debesbraukšanas diena tiek svinēta četrdesmit dienas pēc Lieldienām – mūsu Kunga un Pestītāja Augšāmcelšanās dienas. Tas būtu liels pārpratums, ja mēs uzskatītu, ka visi luteriskās baznīcas svētki (arī Debesbraukšanas diena), ir tikai tādēļ, lai pieminētu kādu konkrētu notikumu Kristīgās baznīcas vēsturē.
|
| | lasīt tālak » |
Šodienas evaņģēlijs kārtējo reizi mūs aizved pie notikumiem, kas risinājās neilgi pirms mūsu Kunga rūgtās ciešanas un nāves. Kristus vārdos atkal dzirdam rūpes par saviem mācekļiem, raizes par to nelielo laika sprīdi, kas viņiem būs jāpavada vieniem pašiem, bez sava skolotāja.
|
| | lasīt tālak » |
Mūsu baznīcas gadagrāmātai tradicionāli tiek izvēlēts kāds Svēto Rakstu pants, kas kalpo kā zināma devīze jeb moto visam priekšā stāvošajam gadam. Šogad tie ir vārdi no Jāņa evaņģēlija – … Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.
|
| | lasīt tālak » |
Pļaujas svētkus tradicionāli esam raduši saistīt ar ļoti konkrētām norisēm mums apkārt – mūsu laukos, pļavās, dārzos. Ar visu, kas cieši saistīts ar cilvēku ikdienas darbu, ar kura palīdzību Dievs mums ir pavēlējis gādāt sev dienišķo maizi. Tieši tā mēs parasti saprotam, ko nozīmē vārds pļauja.
|
| | lasīt tālak » |
Šīgada Vienības nedēļas izdevumos bija atrodams atskats uz to, ka ekumēniskā kustība ir piedzīvojusi savu simtgadi. Šis fakts tiek atzīmēts ar zināmu pacilājumu un optimismu.
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
