No Mārtiņa Lutera
Kāds Lutera laika biedrs un draugs — Erasms Alberuss -mūsu baznīctēvu ir raksturojis ar šādiem vārdiem: “… Viņš bija vīrs, kas spēja Dieva dusmas savaldīt. Neviens nespēja uzticīgāk un nopietnāk Dievu lūgt un piesaukt, neviens neprata labāk mierināt, neviens labāk sprediķot. Viņš bija vīrs bez viltus. Meļiem un divkosīgajiem viņš bija nelaime. Godīgos viņš mīlēja, skopumu viņš nīda, augstprātībai viņš bija ienaidnieks. Dzēruma skurbumu un netiklību viņš nepazina. Dusmas pie viņa nemanījām, izņemot, kad viņš bija iededzies cīņā ar pavesta un sektu ļaudīm, bet tur redzējām Svētā Gara, ne cilvēka dedzību. Viņam bija atklāta seja un vanaga skats, savā augumā viņš bija glīts cilvēks. Viņš bija labs mūziķis; viņam bija laba, skaista, skaidra balss dziedot un runājot. Kliedzējs viņš nebija. Glezniecības un ērģeļu spēles daiļās mākslas viņš mīlēja. Visu kopā saņemot, kad nu mūsu Kungs un Dievs bija gribējis šai pasaulei atklāt sava Evaņģēlija brīnišķo gaismu, Viņš izvēlējās vīru pēc Savas sirds un, uzticot viņam tik lielu darbu, kāds kopš apustuļu dienām virs zemes nekad nav redzēts, ir piešķīris viņam visas šīs skaistās dāvanas”.
Šīs sadaļas mērķis būtu atklāt, kaut nelielu daļiņu no šī laika biedra Erasma Alberusa teiktā. Mārtiņa Lutera ietekmi uz sava laika teoloģisko domu ir ļoti grūti pārvertē. Viņa rakstus joprojām ar lielu interesei lasa teologi, skolotāji, vēsturnieki un baznīcēni. Tāpat Lutera personība ir vienmēr bijusi kā tāds intriģējošs jautājums, uz kuru atbildi ir meklējuši daudzi pētnieki. Lai cilvēku vērtētu, vienmēr par maz ir ar viņa izskatu un ārieni. Tomēr ļoti daudz mums var atklāt tas, kā cilvēks domā, kā savas domas ietērpj vārdos. Šeit Jums ir iespēja ieklausīties Lutera teiktajā, viņa vārdos.. Tajā kā viņš saprata bauslību un evaņģēliju, ko domāja un kā izteicās par Dieva atklāsmi – Dieva Vārdu. Kā tvēra un saprata cilvēka ticību Dievam. Cik dziļa un reize smaga bija viņa pārliecība par cilvēka grēku. |
