Par mums
Vēsture
Jaunais dievnams
Mēs ticam
Mēs ticam
Mazais Katehisms
Kristīgā mācība
No Mārtiņa Lutera
Garīgi raksti
Pārbaudi sevi
Svētdienas skola
Foto albums
Audio sprediķi
 2012/2013 gads
 2013/2014. gads
 2014/2015 gads
 2019. gads
VIDEO
Ziedojumi







lapas: 1-10 11-20 21-30  31-40 41-46
      Visupirms Dievs mums deva savu Vārdu, lai mēs to dzirdētu, lasītu, pārdomātu, uzņemtu sevī, kā Kristus kādā vietā saka, kā patieso dzīvības maizi, jo cilvēks par spīti visiem māņiem un ilūzijām nedzīvo tikai (no laicīgā) no maizes, bet no ikviena vārda kas iziet no Dieva mutes.
 
 lasīt tālak »

      Un tas laikam ir un paliek cilvēka ticības vislielākais izaicinājums. Palikt pie ticības mīlošajam Dievam. Nevis vienkārši kādā brīdī noticēt, bet palikt šo ticību noliekot līdzās šīs pasaules ļoti skarbajai realitātei.


 
 lasīt tālak »

       Jo ko tad pats Jēzus darīja visu savu dzīvi un pat nāvē? Piedeva grēkus. Jo tieši grēks ir tas, kas nostājās starp Dievu un Viņa radīto pasauli. Kristū tas viss tiek pārvarēts un Debesu valstība pienāk tuvu klāt mums visiem.


 
 lasīt tālak »
       Nāve ir un paliek mūsu visu lielākā problēma. Savukārt Lieldienas mums katram atgādina – Augšāmceltais Kristus ir galvenā daļa no tās risinājuma. Bet, bez Kristus mēs esam un paliekam par neatņemamu daļu no šīs lielās problēmas....
 
 lasīt tālak »
       Tas, ko Kristus vēlās mūsos, kā cilvēkos redzēt, tas var izpausties, atklāties un tā īsti uzplaukt tikai esot kopā ar citiem cilvēkiem. Mīlestību, par ko Kungs tik daudz runā, būs grūti pieredzēt un piedzīvot vienam esot. Želastību, par ko Kungs tik daudz runā, var piedzīvoto tikai tad, kad tavā priekšā ir reāls cilvēks par kuru ir jāapžēlojas.
 
 lasīt tālak »
      Visspatiesākie mēs vienmēr esam ar cilvēkiem, kas ir mums vistuvāk... visskarbākos vārdus un visapkaunojošākos darbus mēs veltām tieši tiem, kuri mums ir līdzās, tiem kuri mums visvairāk ir pieķērušies, kuri mūs mīl un pat apbrīno, kuri ir no mums atkarīgi.
 
 lasīt tālak »
       Iespējams arī šodien mūsu ticības dzīve, zaudē vienu brīnumu pēc otra, tik vien, kā mūsu pašu pārlieku lielā egoisma dēļ. Zaudējam vienu uzvaru pēc otras, jo neesam gatavi Kristum pienest to, kas mums ir, lai arī tas būtu maz, pat niecīgi maz, bet neeam gatavi arī to darīt.
 
 lasīt tālak »

      Šeit  mēs īstenībā sastopamies ar vienu visai tumšu lietu, tādu, pat kuru ir visai grūti aptvert. Kā tas var būt... ka Dieva Dēls šai pasaulē nākdams, ar lielu mīlestību, nevienam neiesitis, nevienu nepazemojis un nenoniecinājis. Nevienu puslūzušu niedri līdz galam nenolauzis un nevienu vāji kvēlojošu dakti neisdzēsis... Cilvēkiem tikai labu vēlēdams un arī darīdams... un tomēr, reizē daudzu apziņā kļuvis par vislielāko pretinieku un ienaidnieku.


 
 lasīt tālak »
    Tieši pēc zāļu vai terapijas veida, cik vieglas vai taisni otrādi smagas tās ir, var taču visai nešaubīgi pateikt, cik smaga ir slimība. Dieva Dēla nāve pie krusta – tās nav vieglas zāles, līdz ar to arī nav viegla tā kaite, ar kuru sirgstam.
 
 lasīt tālak »

       Redziet, mums katram ir dāvāta vesela dzīve... un šķiet ar vienu skaidru mērķi. Attiecībām ar Dievu ir vajadzīgs laiks... Savukārt laiks prasa  pacietību Pacietība.. cerību...


 
 lasīt tālak »
lapas: 1-10 11-20 21-30  31-40 41-46
 Kontakti



Ivars Cišs

draudzes mācītājs
29536510
ivars.ciss@gertrude.lv



Ināra Strazdiņa

draudzes priekšniece
26199372
inarastrazdina@inbox.lv

 






Copyright © 2006; Created by MB Studija »