Palmu svētdiena
Otrā dienā liels
ļaužu pūlis, kas bija sanācis uz svētkiem, izdzirdēja, ka Jēzus nāk uz
Jeruzālemi. Paņēmuši palmu zarus, tie izgāja viņam pretim,
skaļi saukdami: "Ozianna, svētīts, kas nāk Kunga vārdā – Israēla Ķēniņš!"
Bet Jēzus sameklēja ēzelīti
un uzsēdās tam mugurā. Jo ir rakstīts: nebīsties, Ciānas meita, redzi,
tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa. – To viņa mācekļi sākumā nesaprata,
bet, kad Jēzus tika pagodināts, tie atcerējās, ka tas par viņu bija rakstīts un
tie viņam to bija
darījuši. Ļaudis, kas bija bijuši kopā ar viņu toreiz, kad viņš Lācaru izsauca
ārā no kapa un uzmodināja no mirušajiem, liecināja par šiem notikumiem. Tādēļ
arī ļaužu pūlis iznāca viņam pretim, jo tie bija dzirdējuši, ka viņš šo zīmi
bija darījis. Tad farizeji savā starpā runāja: "Vai redzat, ka jūs nekā
šeit nevarat padarīt! Skat, visa pasaule aizgājusi viņam līdzi!" Starp
tiem, kas bija atnākuši uz svētkiem, lai pielūgtu Dievu, bija arī kādi grieķi.
Tie nāca pie Filipa, kas bija no Bētsaīdas Galilejā, un lūdza viņu:
"Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!" Filips nāca un pateica to Andrejam,
un Andrejs un Filips pateica Jēzum. Bet Jēzus tiem atbildēja: "Ir
pienākusi stunda, kurā Cilvēka Dēls tiks pagodināts.
(Jāņa
ev. 12:12 – 24)
Klausīties
|