|
|
Ja cilvēks, nu vismaz nemēģina pateikt nē, kādās sīkās lietās, tād tāds
cilvēks, kāda brīdī var izrādīties pilnīgi nesagatavots, neaizsargāts un kails tad, kad viņa priekšā nostāsies daudz
lielākas lietas un nopietnākas dzīves izšķiršanās...
|
| | lasīt tālak » |
|
Un tūliņ mēs to arī
redzam... kāds akls vīrs ceļa malā... un nedaudz vēlāk jau pašā pilsētā, kāds
caur un caur netaisnā kārtā, bagātībā iedzīvojies virsmuitnieks, vārdā Caķejs.
Tikai divi, no visas pilsētas, tā īsti aptvēra savu žēlastības stundu.
|
| | lasīt tālak » |
Tā nu mēs mēdzam spriest.. Tā mēdzam veidot arī attiecības ar cilvēkiem
sev apkārt – mēs, ja ne atklāti un skaļi, nu tad vismaz iekšēji un klusi pie
sevis, gandrīz vienmēr apsveram un aprēķinam vai tas ko es patreiz taisos
darīt.. vai tas tiešām atmaksāsies..? Vai ir vērts.. mēs taču labi pazīstam šo
jautājumu... ?
|
| | lasīt tālak » |
Šeit netiek atcelta vajadzība pēc ticības dzīves darba, centības un pat
(ja vēlaties) varoņdarba.. Tas kas šeit tiek atcelts, tad tā ir mūsu lepnība, kura vēlas
pieprasīt sev kādu īpašu attieksmi..
|
| | lasīt tālak » |
Kā īsti cilvēks var cīnīties ar ļaunumu...? Protams visupirms sākot ar
sevi... Tāpēc, ka grēkā krišana, tās sekas... ir mūsu nemitīgā tiekšanās savus nodomu stādīt
augstāk par Dieva, mūsu Radītāja gribu.. Un šī tieksme dzīvo mūsos. Grēkā
krišana, tas nav vienkārši arhaisks, sens stāsts... tā ir realitāte, kas ir
mūsos, katrā cilvēkā, šodien, katru brīdi...
|
| | lasīt tālak » |
|
Mēs no tik daudz
kā baidāmies savā dzīvē: no vientulības, no apkaunojuma, no svešiem un
nepazīstamiem cilvēkiem, no sevis atklāšanas citiem, no atbildības uzņemšanās
un protams no nāves. Bet visbiežāk mūsu
dzīvē mēdz ienākt bailes, kuras mēs paši nemaz tā īsti nespējam izprasts, nosaukt vārdā, tām
nevaram iedot kādu konkrētu izskaidrojumu...
|
| | lasīt tālak » |
|
Divas zīmēs šodien - Es nāku šķīstīt no
neizdziedināmā un būt par gaismu tiem, kas mani līdz šim nav pazinuši. Es nāku
apžēlot, nevis sodīt un atdarīt.
|
| | lasīt tālak » |
Te nu mums ir pirmā lielā pamācība – evaņģēlija vests, tā nav vienkārši šīs
pasaules tāda grafiska sadalīšana baltajā un melnajā, labajā un ļaunajā.. pasaulīgajā un dievišķajā.. .
|
| | lasīt tālak » |
Kristība ir nevis vienkārši kāds pacilājuma pilns brīdis, vai atskaites
punkts mūsu kritīgajai pašapziņai, bet tā ir Dievam apliecinājums tam – cik ļoti dārgi mēs Viņam esam...
|
| | lasīt tālak » |
|
Dieva žēlastības un
piedošanas gaisma ir iespīdējusi šajā pasaulē.... Bet vai tai ir vieta arī manā
sirdī... Vai Kristus piedzimšanas svinības ir bijušas tikai svinības, kas sākas
un pāriet... Vai tomēr tas ir bijis
brīdis, kad manī atkal kaut kas no jauna sakustas ... kaut kas iezaigojas,
atspīd.... Galu galā, ja gribat vienkārši vairs kaut kas nav gluži tā kā
agrāk.... ? Ne tā, kā vakar vai aizvakar...
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
