Zaļā ceturtdiena
Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija
nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko
Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam. Vakariņas ēdot, kad
jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis Viņu nodot,
zinādams, ka Tēvs visu bija licis Viņa rokās un ka Viņš pie Dieva aiziet, kā
Viņš no Dieva ir nācis, Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu
un apsien to; pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās
žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis. Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas
Viņam saka: "Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?" Jēzus atbildēja viņam:
"Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi." Pēteris
Viņam saka: "Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!" Jēzus atbildēja viņam:
"Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis." Sīmanis Pēteris
saka Viņam: "Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!" Jēzus
saka viņam: "Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo
viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi." Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš
sacīja: "Ne visi jūs esat tīri." Kad nu Viņš viņu kājas bija
mazgājis, Viņš paņēma Savas drēbes un atkal apsēdās. Tad Viņš sacīja: "Vai
jūs zināt, ko Es jums esmu darījis? Jūs Mani saucat: Mācītājs un Kungs, un jūs
pareizi darāt, jo Es tas esmu. Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu
kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. Jo Es jums priekšzīmi
esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis. Patiesi, patiesi Es jums
saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu
sūtījis.
(Jāņa ev. 13:1 – 15)
Klausīties
|