|
|
Jā,
tas ir viens radikāls kontrasts. Kontrast starp Palmu svētdienas gavilēm
Jeruzalemes ielās un skaļo, naida pilno kliegšanu Poncija Pilāta pils priekšā.
Kur cilvēki tik pat pārliecinoši un tik pat dedzīgi, kā reiz ir slavējuši Jēzu
un dziedājuši Viņam slavas dziesmas, tagad ir gatavi kliegt un saukt: sit Viņu krustā... sit Viņu krustā...
|
| | lasīt tālak » |
|
Vai ir tā, ka mīlestība uz Dievu var
būt bez aprēķina..? Acīmredzot lai īsti atbildētu uz šo jautājumu ar mums arī
bieži notiek, tā... Ar mums notiek daudz nesaprotama, grūti skaidrojama, mums
nepieņemama, lai ticība patiešām būtu bez aprēķina. Krist patiešām ir smagi un
sāpīgi, tāpēc parasti jau cilvēks vēlās palikt uz kājām. Bet atcērēsimiem, ka
Dievs visskaidrāk mums ir atklājies tieši caur to, ka Viņš krīt. Viņš krīt
zem krusta un zem mūsu nicinājuma un atraidījuma smaguma.
|
| | lasīt tālak » |
Jā, Dievs pie krusta, nav taisnīgs, jo pie
krusta ir gājis Viņš pats, kur būtu jāiet mums. Viņš nav taisnīgs un tā izrādās
ir mūsu vienīgā cerība un glābiņš. Tieši tāpēc, ka Dievs nav rīkojies pēc taisnības mums ir
cerība saņemt vairāk. Daudz vairāk laba, nevis ļauna, kas ir godīgi nopelnīts. Kādreiz saņemt pavisam
citu, kā esi pelnījis. Un kādreiz paldies Dievam nesaņemt neko, no tā, ko esi
godīgi nopelnījis.
|
| | lasīt tālak » |
Kur tas laiks, kad mēs gudrību, vienkāŗšu dzīves gudrību esam apmainījuši pret zināšanām. Savukārt
šodien mēs dzīvojam pasaulē, kurā zināšanas esam apmainījuši pret
informāciju. Bībelē rakstītā mērķis nav
mūs informēt... bet gan ienākt mūsu dzīvē un to izmainīt.
|
| | lasīt tālak » |
|
Ja mēs raugāmies Jēzus dzīves aprakstā, tad varam tikai teikt –
patiešām pateicība Dievam, ka evaņģēlisti un apustuļi nav
rīkojušies patvaļīgi. Viņi ir uzdrošinājušies vienu otru reizi arī likt mums lasīt un
pārdomāt lietas, kas tā kā "uzlauž" mūsu pašu visai "tradicionālos" priekšstatus, par to, kas tad ir labs un pareizs.
|
| | lasīt tālak » |
Mēs šodien varam
pārjautāt, kad sākās Kristus ciešanas šīs pasaules glābšanas vārdā..? Kas bija
tas brīdis, kad Viņš ņēma krustu ar pasaules grēkiem apkrautu un sāka to nest
uz Golgātu..? Vai tas bija Jeruzalemē, kad Jēzus stāvēja jūdu tiesas priekšā
...? Vai tam iesākums bija brīdis kad Kristus tika vests pie Poncija Pilāta? Nē, tas notika agrāk,
daudz agrāk... Tas bija šis brīdis, kad ķēniņš Hērods ir apņēmības pilns Kristu
apklusināt vēl tad, kad Viņš patiesībā vēl nemaz nav sācis runāt.
|
| | lasīt tālak » |
Lai satiktos ar Dievu, tev nav jābūt kādām citam, vai kaut kam citam,
nekā tu šobrīd esi. Tas ir liels
pašapmāns ja domājam... ja tik mana dzīve būtu mazlietiņ citāda... ja man nevajadzētu tagad darīt to ko es
daru.... ja es vien varētu atļauties būt mazliet citādāks .... varētu būt
mazliet citā vietā... citos apstākļos.... ja vien manā pagātnē nebūtu daudzi
tādi, kas zin varbūt nelāgi notikumi... nu tad gan, tad gan es dotos tajos
Dieva meklēšanas un pazīšanas ceļos...
|
| | lasīt tālak » |
Mums ir dots viss, lai ieietu sava Kunga priekā. Nebūsim kā nelgas, kam
daudz dots, bet nīkst nelietots. Nebūsim nejēgas, kas palaiž vējā mūža lielo
iespēju. Vēlot jums priecīgus Ziemsvētkus, es īstenībā vēlu ticībā turēties pie
Bētlemē dzimušā Kristus viņa ģimenē, viņa Baznīcā. Ieejiet sava Kunga priekā! Viņš
taču nāca, lai būtu ar mums ik dienas līdz pasaules galam.
|
| | lasīt tālak » |
Mūsos katrā ir kaut kas tāds, kas mēdz sāpēt, pat ja visi locekļi ir
veseli un taisni otrādi, spēj gavilēt un priecāties, pat ja visas malas sāp un
velk. Ziemsvētkos pēkšņi ar pavisam citu jūtības pakāpi mūsos sāk elpot mūsu
dvēsele.
|
| | lasīt tālak » |
Mēs ļoti mīlam apbrīnot brīnumus. Šāda
apbrīna visai bieži mūsos vēršās alkās pašiem piedzīvot īstu, paša Dieva
izraisītu brīnumu. Bet tad, kad šāda alkas mūs piemeklē... vai esam sev mēģinājuši
jautāt... cik vispār mēs esam gatavi
piedzīvot Dieva dāvātu un Viņa izraisītu brīnumu, jo kā to rāda šodienas notikums, tiklīdz
cilvēks ar kaut ko tādu saskaras, tā viņam kļūst grūti, ļoti grūti.
|
| | lasīt tālak » |
|
|
|
