Jūdi viņam sacīja: "Vai mēs nesakām pareizi, ka tu esi samarietis un tevi apsēdis dēmons?" Jēzus atbildēja:"Mani nav apsēdis dēmons, bet es godāju savu Tēvu un jūs mani liekat negodā. Bet es nemeklēju savu godu; ir viens, kurš meklē un tiesā. Patiesi, patiesi es jums saku:kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam." Tad jūdi viņam sacīja:"Nu mēs zinām, ka tevi apsēdis dēmons.  Ābrahāms ir miris un arī pravieši, un tu saki:kas manus vārdus turēs, tas nāves nebaudīs nemūžam.  Vai tad tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahāms, kas ir nomiris, un arī pravieši ir nomiruši? Par ko tu sevi turi?" Jēzus atbildēja:"Ja es pats sevi pagodinātu, mans gods nav nekas. Tas, kurš mani pagodina, ir mans Tēvs, par viņu jūs sakāt:viņš ir mūsu Dievs!  Jūs nekad viņu neesat pazinuši, bet es viņu zinu. Ja es sacītu, ka viņu nezinu, tad es būtu melis, līdzīgs jums. Bet es viņu zinu un turu viņa vārdu.  Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās."  Tad jūdi viņam sacīja:"Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu?"Jēzus viņiem teica:"Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!"  Tad tie ņēma rokās akmeņus, lai mestu uz viņu. Bet Jēzus nozuda un izgāja no tempļa.