Priekšvārds ķeizaram Kārlim V
Neuzvaramais valdniek, augstais ķeizar, visžēlīgais kungs!
Jūsu ķeizariskā majestāte ir izziņojusi valsts reihstāgu Augsburgā, lai spriestu par aizsardzību pret turkiem, visbriesmīgākajiem mūžsenajiem kristiešu vārda un ticības ienaidniekiem, kā varētu viņu trakošanai sekmīgi pretoties ar stingriem un ilgstošiem militāriem pasākumiem, tāpat arī – lai spriestu par nesaskaņām mūsu svētās, kristīgās ticības jautājumos. Lai šajā ticības lietā varētu panākt izlīgumu un atgūtu vienu skaidru ticību, patiesību un kristīgu vienprātību, mums ir nepieciešams visu klātbūtnē savstarpējā mīlestībā, lēnprātībā un laipnībā abpusēji uzklausīt, apdomāt un apspriest atšķirīgos ieskatus un domas, kā arī atmest un labot to, ko abas puses savos rakstos aprakstījušas un sapratušas nepareizi. Tāpat kā mēs visi esam pakļauti vienam Kristum un cīnāmies Viņa vadībā, tā arī mēs varētu dzīvot vienā kristīgā baznīcā vienotībā un vienprātībā.
Tā kā mēs, kūrfirsts un firsti, kas nobeigumā parakstījušies, esam aicināti līdz ar citiem firstiem un valsts pārvaldes kārtām, kas mums pievienojušies, uz izsludināto Reihstāgu, tad, paklausīgi sekodami ķeizara pavēlei, esam ieradušies Augsburgā agrāk un bez lielīšanās gribam sacīt: mēs esam šeit ieradušies līdz ar pirmajiem.
Tā kā ķeizariskā majestāte kūrfirstiem, firstiem un citām pārvaldes kārtām šeit, Augsburgā, pašā tikšanās sākumā citu apskatāmo jautājumu vidū bijāt noteikusi, ka ikvienai valsts pārvaldes kārtai, pakļaujoties ķeizara rīkojumam, ir jāizklāsta un jāiesniedz vācu un latīņu valodā savi ieskati un domas, tad, pēc notikušās apspriedes nākamajā trešdienā, Jūsu ķeizariskajai majestātei tika dota atbilde, ka mēs no savas puses piektdienā iesniegsim mūsu ticības apliecības artikulus. Tāpēc mēs, paklausīdami Jūsu ķeizariskās majestātes gribai, šajā ticības jautājumā iesniedzam mūsu mācītāju un arī mūsu pašu ticības apliecību, lai parādītu, kāda ir Svēto Rakstu un skaidrā Dieva vārda mācība, ko viņi ir mācījuši un sludinājuši mūsu zemju, firstu pārvaldījumu, muižu, pilsētu un novadu draudzēs.
Tātad, ja saskaņā ar minēto ķeizariskās majestātes pavēli arī citi kūrfirsti, firsti un valsts pārvaldes kārtas būs šajā ticības lietā iesniegušas savus ieskatus latīņu un vācu valodā, tad arī mēs, paklausīdami Jūsu ķeizariskajai majestātei, mūsu visžēlīgam kungam, esam gatavi draudzīgi apspriesties ar šiem augstiem kungiem, mūsu draugiem un valdošajām kārtām par lietderīgiem un pieņemamiem līdzekļiem, lai, cik vien godīgi iespējams, vienotos un šādā veidā lietu starp abām pusēm nokārtotu saskaņā ar abpusēji iesniegtiem rakstiem: samierinoši, bez naidīgas spriedzes, ar Dieva palīdzību izlīdzināt strīdu, lai mēs atgrieztos pie vienas patiesas, vienprātīgas ticības, jo, kā visi esam pakļauti un cīnāmies viena Kristus vadībā, tā arī mums vajag apliecināt vienu Kristu, lai saskaņā ar Jūsu ķeizariskās majestātes pavēli visi tiktu vadīti pie Dieva patiesības. To mēs izlūdzamies Dievam ar viskvēlākajām lūgšanām.
Taču – kas attiecas uz pārējiem kūrfirstiem, firstiem un augstmaņiem, kuri pārstāv pretējo pusi – ja šī lieta pēc Jūsu ķeizariskās majestātes pavēles, tas ir, ar abpusēju rakstu iesniegšanu un lēnprātīgu salīdzināšanu nevirzītos uz priekšu un negūtu nekādus panākumus, tad mēs tomēr skaidri apliecinām, ka darīsim visu iespējamo, lai kristīgās vienprātības dēļ varētu panākt vienošanos, ja vien tā var notikt saskaņā ar Dievu un labu sirdsapziņu. Kā Jūsu ķeizariskā majestāte, tā arī pārējie kūrfirsti, valsts pārvaldes kārtas un katrs, kas patiesi mīl kristīgo ticību un ir dedzīgi tai pieķēries, un katrs, kas šo lietu godprātīgi uzklausīs, no šīs mūsu un mūsu draudžu ticības apliecības varēs saprast un draudzīgi ar cieņu atzīt mūsu centienus.
Jūsu ķeizariskā majestāte daudzkārt un arī Špeieras reihstāgā, kas notika 1526. Tā Kunga žēlastības gadā, esot laipni izziņojusi kūrfirstiem, firstiem un valsts pārvaldes kārtām un ar rakstisku Jūsu ķeizarisko pavēli noteikusi valsts vārdā izsludināt un lasīt visiem priekšā, proti – ka Jūsu ķeizariskā majestāte šajā ticības jautājumā zināmu iemeslu dēļ, kuri toreiz tika minēti, nevēlas neko noteikt, kā vienīgi pamudināt Romas pāvestu sasaukt baznīcas koncilu. Šis jautājums vēl plašāk tika paskaidrots pirms gada pēdējā reihstāgā Špeierā. Tur Jūsu ķeizariskā majestāte ar Ferdinanda kungu, Bohēmijas un Ungārijas ķēniņu, mūsu draugu un laipno kungu, un pēc tam ar sarunu vadītāju un ķeizara pilnvarotajiem citu jautājumu vidū saskaņā ar norīkojumu lika pavēstīt, ko Jūsu ķeizariskā majestāte apdomājusi un izlēmusi līdz ar Jūsu ķeizariskās majestātes valdības vietnieku, priekšsēdētāju un ķeizariskās valdības padomniekiem un sūtņiem no citām valsts pārvaldes kārtām, kas bija ieradušās Rēgensburgā uz apspriedi par vispārēja koncila sasaukšanu, vēlējās, lai Jūsu ķeizariskā majestāte arī atzīst par derīgu sasaukt šādu koncilu. Tā kā par tām lietām, kas toreiz tika pārrunātas Jūsu ķeizariskās majestātes un Romas pāvesta starpā, tika panākta gandrīz vienprātība un samierinājums, tad Jūsu ķeizariskā majestāte nešauboties, ka Romas pāvests būs pierunājams vispārēja koncila noturēšanai. Tāpēc Jūsu ķeizariskā majestāte laipni apliecināja gatavību gādāt, lai Romas pāvests piekristu visdrīzākajā laikā sasaukt tādu koncilu.
Ja nu tā notiktu, ka ticības dēļ šīs nesaskaņas starp mums un otru pusi netiktu draudzīgi nokārtotas, tad mēs apņemamies vislielākā paklausībā nākt Jūsu ķeizariskās majestātes priekšā un aizstāvēt savu mācību tādā kristīgā un brīvā vispārējā koncilā, kura sasaukšanas vajadzību visos reihstāgos, kādi vien ir notikuši Jūsu ķeizariskās majestātes valdības gados, kūrfirsti, firsti un valsts pārvaldes kārtas ar visnopietnākajiem apsvērumiem vienmēr lielā vienprātībā ir vēlējušies. Mēs arī jau agrāk esam pieklājīgā veidā un tiesiskā formā lūguši pēc šāda koncila un vienlaikus arī palīdzību Jūsu ķeizariskajai majestātei par šo tik lielo un svarīgo jautājumu. Šo lūgumu pēc palīdzības gan Jūsu ķeizariskās majestātes, gan arī vienlaikus koncila priekšā mēs arī vēl tagad atzīstam un nedz gribam, nedz varam atkāpties, kā arī padoties kādai iespaidošanai, izņemot gadījumu, ja vien ķeizara rakstiska aicinājuma pamudināta, mūsu lieta draudzīgi tiktu uzklausīta un nokārtota kristīgā vienprātībā. To mēs šeit svinīgi un atklāti apliecinām.
|
