IX ARTIKULS
Par Kristību
Par Kristību baznīca māca, ka tā ir nepieciešama pestīšanai, jo Kristībā tiek dāvāta Dieva žēlastība. Bērni ir jākrista, lai tie, Kristībā Dievam novēlēti, taptu uzņemti Dieva žēlastībā.
Baznīca nosoda anabaptistus, kas neatzīst bērnu kristīšanu un apgalvo, ka bērni tiek glābti bez Kristības.
X ARTIKULS
Par Tā Kunga Mielastu
Par Tā Kunga Mielastu baznīca māca, ka Kristus miesa un asinis ir patiesi klātesošas un tiek pasniegtas Tā Kunga Mielastā maizē un vīnā tiem, kas to bauda, un tā nosoda tos, kas māca citādi.
XI ARTIKULS
Par bikti
Par bikti baznīca māca, ka privātā grēku piedošana jeb Absolūcija draudzēs ir paturama, lai gan biktī nav nepieciešama visu pārkāpumu uzskaitīšana, jo tas nav iespējams, kā par to sacīts psalmā: “Kas gan apzinās savu nomaldīšanos?” (Ps. 19:13)
XII ARTIKULS
Par atgriešanos
Par atgriešanos baznīca māca, ka tie, kas krituši grēkā pēc Kristības, var saņemt grēku piedošanu jebkurā laikā, kad vien viņi tiek atgriezti, un ka baznīcai tādiem, kas nožēlo grēkus, tie ir jāpiedod.
Bet pie īstas atgriešanās pieder šīs divas lietas: viena ir sirdssatriektība jeb grēkatziņas radītās sirdsapziņas mokas; otra ir ticība, kas tiek saņemta no Evaņģēlija jeb Absolūcijas un kas tic, ka Kristus dēļ grēki ir piedoti; šī ticība nomierina sirdsapziņu un atsvabina no mokām. Pēc tam ir jāseko labiem darbiem, kas ir atgriešanās augļi.
Baznīca nosoda anabaptistus, kas noliedz, ka reiz taisnotie var pazaudēt Svēto Garu, tāpat tos, kas apgalvo, ka daži jau šajā dzīvē sasniedzot tādu pilnību, ka nevar vairs grēkot.
Tiek nosodīti arī novaciāņi, kas neļauj pasludināt piedošanu tiem, kas pēc Kristības ir grēkojuši, kaut arī tie nožēlo grēkus.
Tiek nosodīti arī tie, kas nemāca, ka grēku piedošana saņemama ticībā, bet pavēl mums pelnīt žēlastību ar gandarīšanas darbiem.
XIII ARTIKULS
Par sakramentu lietošanu
Par sakramentu lietošanu baznīca māca, ka sakramenti ir iedibināti ne tikai, lai būtu atšķirības zīmes cilvēku vidū, bet drīzāk, lai būtu kā Dieva gribas zīmes un liecība ticības modināšanai un stiprināšanai cilvēkiem, kas saņem sakramentus. Tādēļ sakramenti ir jālieto tā, lai tur klāt būtu ticība, kura tic apsolījumiem, kas caur sakramentiem tiek piedāvāti un sniegti.
Mēs nosodām tos, kas māca, ka sakramenti taisno, pat saņemot tos bez ticības (ex opere operato), un kas nemāca, ka, saņemot sakramentus, ir nepieciešama ticība grēku piedošanai. |
