Līdzība par vīna kalna strādniekiem
"Debesu
valstība ir līdzīga nama saimniekam, kurš agri no rīta izgāja nolīgt
strādniekus savā vīnadārzā. Vienojies ar strādniekiem par denāriju dienā, viņš
nosūtīja tos uz savu vīnadārzu. Tad, izgājis ap trešo stundu, viņš ieraudzīja
vēl citus tirgus laukumā dīkā stāvam. Arī tiem viņš sacīja: ejiet arī jūs uz
vīnadārzu, un es jums maksāšu, kas pienākas. Un tie aizgāja. Atkal izgājis ap
sesto un devīto stundu, viņš darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis,
viņš ieraudzīja vēl citus stāvam un tiem jautāja: kādēļ jūs visu dienu šeit
stāvat dīkā? Tie viņam atbildēja: neviens mūs nav nolīdzis. Tad viņš tiem
sacīja: ejiet arī jūs uz vīnadārzu. Kad
vakars pienāca, vīnadārza saimnieks sacīja savam uzraugam: pasauc strādniekus
un izmaksā viņiem
algu, vispirms pēdējiem, tad pirmajiem. Tad tie, kas bija atnākuši ap
vienpadsmito stundu, saņēma katrs pa denārijam. Kad pienāca klāt pirmie, tie
cerēja saņemt vairāk, bet arī viņi saņēma pa denārijam. Algu saņēmuši, tie sāka kurnēt pret nama
saimnieku: šie pēdējie strādāja tikai vienu stundu, bet tu tos esi
pielīdzinājis mums, kas visu dienas smagumu un svelmi esam nesuši. Bet viņš
atbildēja vienam no tiem: mans draugs, es tev nenodaru pārestību, vai tad tu nevienojies
ar mani par denāriju? Ņem, kas ir tavs, un ej. Bet šim pēdējam es vēlos dot
tikpat, cik tev. Vai tad es nedrīkstu darīt ar to, kas ir mans, ko vien gribu?
Vai arī tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie un pirmie
– pēdējie."
(Mateja
ev. 20:1 – 16)
Klausīties
|