|
Ticība un žēlastība...
Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam
sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un
sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt." Un Viņš, roku
izstiepis, to aizskāra un sacīja: "Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ
tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: "Pielūko, ka tu
to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus
pavēlējis, tiem par liecību." Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens
virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš
lielas mokas." Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu
veselu." Bet
virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā
pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas
stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku:
ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari
to! - tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem,
kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu
ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses
un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs
izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana." Un Jēzus sacīja virsniekam:
"Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels
tanī pašā stundā.
(Mateja ev. 8:1 – 13)
Klausīties
|
Iesūtīts: 2014.02.05 17:19 | |
|
|
|