Mācekļu aicināšana
Kādu
reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie
Ģenecaretes ezera. Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet
zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas
piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja
ļaudis no laivas. Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: "Dodies uz
augšu un izmet savus tīklus." Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja:
"Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet
uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest." Un, to darījuši, tie saņēma lielu
pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā
laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā
ka tās tikko negrima. Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un
sacīja: "Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks." Jo tam
izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par lomu, ko tie bija
vilkuši, tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus
sacīja uz Sīmani: "Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus
zvejot." Un, savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja
Viņam līdzi. (Lūkas
ev. 5:1 – 11)
Klausīties
|