Aicinātie viesi
Kāds no galda
viesiem, to dzirdēdams, sacīja: "Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva
valstībā!" Bet Viņš sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu
un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai
sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas
sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet
to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu
pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu
apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama
tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm
un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir
darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz
lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo
es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu." (Lūkas
ev. 14:15 – 24)
Klausīties
|