Zaļā ceturtdiena
Bet pienāca
Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams, un Viņš sūtīja Pēteri
un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst."
Un tie Viņam jautāja: "Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?" Un Viņš
tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi
nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, un sakait nama kungam:
Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst
Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to
sataisiet." Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja
Pashā jēru. Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi
līdz ar Viņu. Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar
jums ēst, pirms Es ciešu, jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas
piepildīsies Dieva valstībā." Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja:
"Ņemiet un dalait to savā starpā!
Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva
valstība būs nākusi." Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem
to deva, sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait
Mani pieminēdami!" Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis
biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.
(Lūkas ev. 22:7 – 22)
Klausīties
|