Lasījumi: Gal 5:16 – 24; Mt 6:24 – 34
          Tad Kunga vārds nāca pār viņu: "Celies un ej uz Cārfatu Sidonā un dzīvo tur, redzi, es pavēlēju, lai kāda atraitne tevi tur uztur." Viņš cēlās un gāja uz Cārfatu. Kad viņš pienāca pie pilsētas vārtiem, redzi, kāda atraitne lasīja zarus, un viņš tai uzsauca:"Lūdzu, atnes man traukā mazliet ūdens, lai varu padzerties!"  Viņa gāja pēc tā, un viņš tai sacīja:"Lūdzu, atnes gabalu maizes!"  Tā atbildēja:"Tiešām, dzīvs ir Kungs, tavs Dievs, ja man būtu kas cepts! Traukā ir tikai sauja miltu un krūkā nedaudz eļļas. Redzi, esmu salasījusi pāris zaru un iešu gatavot ēst sev un savam dēlam, paēdīsim un mirsim."Elija tai sacīja:"Nebīsties, ej un dari, kā sacīji, bet vispirms izcep un atnes man mazu plāceni, pēc tam cep sev un savam dēlam, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs:milti traukā nebeigsies un krūkā eļļas nepietrūks līdz dienai, kad Kungs dos zemei lietu."  Un viņa gāja un darīja, kā Elija bija sacījis, – gan viņš, gan viņa un tās nams varēja iztikt daudzas dienas – milti traukā nebeidzās un krūkā eļļas nepietrūka, kā Elija bija sacījis Kunga vārdā.
‍                                                                        (1Ķēniņu 17:8 – 16)