Svētā Gara svētki
Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;
un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu
namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un
nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka
runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi,
dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu
pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie
sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā
tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu -
partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un
Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz
Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un
arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam."
Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas
ir?" Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni." Bet
Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: "Jūs,
jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet
manus vārdus; šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā
stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka
Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas
pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava
Gara, un tie pravietos.
(Apustuļu darbi 2:1 – 18)
Klausīties
|