Caharijas 9:9

         Advents – tas ir laiks, kas mūs gatavo Kristus piedzimšanai. Tiem pašiem gaišākajiem svētkiem, kurus svinam gada vistumšākajā laikā. Ziemsvētki, Kristus piedzimšana ir prieka pilns notikums katrai pēc pestīšanas alkstošai dvēselei. Advents nozīmē „atnākšana”.

         Vispirms ir jājautā, kas tā ir par pasauli, kurā mēs dzīvojam, un, kurā, kā vēsta Adventa laiks, tad arī ienāk Dievs. Mēs dzīvojam Dieva radītā pasaulē. Bet ļoti interesanti – reizē tādā pasaulē, kurā Dievs savu klātbūtni kā Radītājs, kā šīs pasaules autors, nevienam neuzspiež. Mēs visi dzīvojam tādā pasaulē, kurā ir iespējams savu dzīvi nodzīvot tā arī par Dievu pat nedomājot. Un pavisam noteikti – Viņu nemeklējot un nejautājot pēc Viņa.

         Jā, Dievs vienmēr šajā pasaulē patur zināmu brīvību... jo, kā Svētie Raksti saka – Dievs ir mīlestība. Bet mīlestība ir tāda lieta, uz ko nevar piespiest. Arī Dievs acīmredzot to nevēlās  – cilvēkus piespiest sevi mīlēt (ar to nav domāts, ka Viņš to nevar vai nespēj).

        Jā, bet kādi tad ir šodienas cilvēka priekšstati par Dievu? Šķiet, lielam vairumam cilvēku Dievs ir kaut kas neaizsniedzami tāls. Līdz ar to – līdz galam neizprotams un noteikti kaut kas tāds, kas ir samērā vienaldzīgs pret visu to, kas šajā pasaulē notiek.

       Adventa laiks aicina ieraudzīt tādu Dievu, kurš stāv ārpus mūsu sabūvētajiem priekšstatiem. Mēs esam aicināti atklāt, ka Dieva ienākšana šajā pasaulē balstās nevis uz iznīcināšanu, sodīšanu, atriebšanu, bet gan uz miermīlīgu tuvošanos katrai cilvēka dvēselei. Dievs ienāk nevis, lai tūlīt sodītu, bet gan – lai dotu iespēju, iespēju ikvienam... Ne izlases veidā pašiem labākajiem un veiksmīgākajiem. Jēzus Jeruzalemē iejāj uz necila un paklausīga ēzelīša muguras, tā parādīdams, ka Dievs nav un nevar būt naida avots, bet taisni otrādi – Viņš vienmēr ir gatavs šīs pasaules naidam pacelties pāri. Viņš aklājas šai pasaulei tieši tādā veidā, lai izgaisinātu visus cilvēku sabūvētos priekšstatus par Dievu. Jeb, kā to ir teicis M. Luters: ...lai mēs ieraudzītu to, kāds Dievs patiesībā ir, Viņš ņēma un mūsu priekšā apvilka ubaga mēteli. Tas ir, Viņš Kristū apvilka cilvēka mirstīgo miesu, ļāva to atmest, iemainīt pret slepkavu un neturēt ne par ko vērtu.

      ...tavs ķēniņš nāk pie tevis, taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs. Kristū mums ir dota iespēja ticēt, ka Dieva žēlastība un mīlestība ir neierobežota. Apustuļa Pāvila vārdiem sakot: Nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības, kas mums ir atklājusies Jēzū Kristū. Tā ir Adventa laika pirmā vēsts. Tik iedrošinoša, pārtsteidzoša, tik miermīlīga un nemaz tik bieži nedzirdēta.

                                                                       Draudzes mācītājs.