Mēs mēdzam teikt, ka Ziemsvētku laiks ir ļoti īpašs. Un tā noteikti ir tiesa. Tomēr šeit būtu jāpiebilst, ka tikpat īpašs ir arī Adventa laiks. Patiesībā, ja tas tā nav... Ja Advents priekš mums nav īpašs laiks, tad mēs lielā mērā riskējam zaudēt ļoti daudzko no tā, kas Ziemsvētkos ir patiesi īpašs un skaists.
      Advents ir īpašs laiks cilvēkiem, kuru sirdīm ir tuva un mīļa mūsu Kunga Jēzus Kristus piedzimšana un atnākšana. Visiem, kam dārga ir mūsu Pestītāja klātbūtne un vadība ikdienā.
      Kādā no mūsu baznīcas dziesmām mēs dziedam: Kā būs man Tevi saņemt, Kungs pilns godības? Šajā vienā dziesmas rindā patiesībā tiek izdziedāta visa Adventa laika dziļākā būtība, saturs un jēga.
       Kad mēs tiekam kristīti trīsvienīgā Dieva Vārdā, mēs tiekam no nāves pārcelti dzīvībā un saņemam aicinājumu būt un palikt līdzdalīgiem Viņa svētumā. Tomēr bieži mūsu izpratne par to aprobežojas ar priekšstatu, ka svētums ir morāla pilnveidošanās. Tādēļ aicinājumu uz svētumu saprotam vairāk ētiskās kategorijās, vairāk kā vienkārši labu darbu darīšanu.
‍       Lai arī labajiem darbiem ir sava vieta katra kristīga cilvēka dzīvē, tad svētums tomēr ir kaut kas daudz bagātīgāks par labajiem darbiem un daudz dziļāks par vienkāršu tikumisku uzvedību.
‍       Kristus saka: Es ESMU ceļš... Ar savu iemiesošanos Dievs priekš mums ir radījis svētuma ceļu. Viss, ko Viņš šeit uz zemes darīja – piedzima kā vienkāršs cilvēks, dzīvoja, strādāja, sludināja, dziedināja, tad tapa cilvēku atmests, nodots un nogalināts, lai pēcgalā augšāmceltos. Tas netika darīts tamdēļ, lai mums lieku reizi atgādinātu, ka ir pēdējais laiks nedaudz saņemties, ka ir pienācis pēdējais brīdis sākt dzīvot labāku dzīvi...
‍       Lai arī svētumam ir tiešs sakars ar labu uzvedību, tad palikt tikai pie tā nozīmē padarīt sevi garīgi nabadzīgāku un vājāku daudz lielākā mērā nekā mēs to spējam apzināties. Ja mēs paliekam tikai pie morālas pilnveidošanās un labas tikumiskas uzvedības, tad esam lielā mērā zaudējuši Kristus svētuma apjausmu un pats galvenais – esam aizmirsuši Kristus gribu ņemt dalību Viņa svētumā. Tad esam devušies cīņā, kuras rezultāts ir labi paredzams iepriekš – mūsu zaudējums un sakāve grēka priekšā.
‍       Tāpēc lai Adventa laiks mums ir kā jauns atgādinājums par ciešo vienību ar Kristu, kas spēj mūsu dzīve ienest nesalīdzināmi lielākas pārmaiņas nekā vienkārša apņēmība kļūt labākiem... protams, par piemēru it kā ņemot Jēzu.
‍       Kristus ir CEĻŠ. Nevis vienkārši piemērs labai uzvedībai. Ja ceļš, tad tas paredz kopīgu iešanu... Tāpēc kā labākā atbilde uz šiem Kristus vārdiem ir un paliek tas, ka meklējam savā dzīvē vairāk ticību uz Kristu, vairāk Kristus atziņu, vairāk Viņa prātu, vairāk saaugšanu ar Viņu.