Par mums
Vēsture
Jaunais dievnams
Mēs ticam
Mēs ticam
Mazais Katehisms
Kristīgā mācība
 Ievads
 Par Bībeli
 Par Baušļiem
 Par grēku
 Par Dievu
 Par cilvēku
 Par Pestīšanu
 Par Kristīgo Draudzi
No Mārtiņa Lutera
Garīgi raksti
Pārbaudi sevi
Svētdienas skola
Foto albums
Audio sprediķi
Audio lekcijas
Ziedojumi







Par Dievu

1. No kā mums ir Dieva atziņa?

       Ir divi dievatziņas veidi — dabiskais un pārdabiskais.

2. Kas ir dabas dotās zināšanas par Dievu?

       Visiem cilvēkiem ir dabas dotas zināšanas un priekšstats par Dieva esamību. Viņa īpašībām un svēto gribu.

       Šīs zināšanas rodas un pastāv tādējādi, ka cilvēks skata Dieva radīšanas darbus un vēro, kā Dievs brīnišķi pārvalda visu radīto, vada atsevišķi tautu un visas cilvēces likteņus. Turklāt katram cilvēkam ir sirdsapziņas balss, kas apliecina cilvēka atbildību Dieva priekšā.

       Tādējādi cilvēkam piemīt dabas dotas zināšanas par Dievu. Uz to pamata tomēr neviens nespēj just vajadzību pēc Kristus evaņģēlija un nevar tikt pestīts; cilvēks paliek mokošās sirdsapziņas varā, jo tas nedzird un netic evaņģēlijam.

       Ebr. 3,4: "Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs."

       Ps. 19,2: "Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu."

       Rom. 1,19-20: "Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem nav apslēpts: Dievs pats viņiem to atklājis. Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara, kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties."

       Rom. 2,15: "Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno."

       Ap.d. 14,16-17: "Kas pagājušajos laikos visiem pagāniem ļāvis iet savus ceļus; jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku."

3. Kas ir Dieva pārdabiskā atziņa?

       Dievs Savā Vārdā mūsu pestīšanas labad ir devis skaidras un pilnīgi pietiekamas zināšanas par sevi. Tādējādi cilvēkam ir dots pārdabiskais Dieva atziņas veids. Vienīgi caur Savu Vārdu Dievs sludina mums savu žēlastību Kristū, atbrīvojot mūs no mokošās sirdsapziņas. Tā mēs mācāmies pareizi pazīt Dievu, glābjoties caur ticību uz Kristu.

       Piezīme: Bībele neatbild uz visiem mūsu jautājumiem, bet tajā ir viss, kas jāzina mūsu pašu glābšanas dēļ.

       1. Pēt. 1,23: "Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda."

       Jņ. 17,3: "Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu."

 4. Kāds ir Dievs?

Dievs ir bezgalīgs un nemainīgs gars, kuram nav miesa kā mums.

       Jņ. 4,24: Dievs ir Gars.

       Ps. 145,3: "Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība."

       Mal. 3,6: "Jo Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos."

Dievs ir:

 1. Mūžīgs: Ps. 90,2: "Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta. Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!"

 2. Visuresošs: Ap.d. 17,27: "..viņš nav tālu nevienam no mums."

 3. Viszinošs un visgudrs: 1. Jņ. 3,20: "Dievs, zina visas lietas." Īj. 12,13: "Nē! Viņā mīt gudrība un varens spēks, Viņam ir padoms un saprašana!"

 4. Visvarens:  Lk. 1,37: "Jo Dievam nekas nav neiespējams."

 5. Svēts: Jes. 6,3: "Tie (serafi) nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: "Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!"

 6. Patiess: 4. Moz. 23,19: "Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu, un tas nekļūtu īstenība?"

 7. Taisns: 5. Moz. 32,4: "Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess."

 8. Laipns, cilvēkus mīlošs, žēlsirdīgs un pacietīgs:  Tit. 3,4-5: "Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā." Ps. 145,8: "Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības."

5. Ko Dievs mums vēl darījis zināmu par savu esamību?

       Dievs Savā Vārdā par savu esamību darījis zināmu, ka Viņš ir trīsvienīgs, citiem vārdiem sakot — trīs atsevišķas personas vienā dievišķā būtībā. Tas ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

        5. Moz. 6,4: "Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!"

       1. Kor. 8,4: " ..un ka nav cita Dieva kā viens vienīgs."

       Mt. 28,19: "Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā."

       2. Kor. 13,13: "Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!" 

6. Ko Dievs ir darījis zināmu par dievišķo personu atšķirībām?

       Par dievišķo personu atšķirībām Dievs ir darījis zināmas šādas mūžīgas patiesības:

 1. Tēvs mūžībā ir dzemdinājis Dēlu: Ps. 2,7: "Viņš uz mani sacīja: "Tu esi mans dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis."

 2. Dēls ir no Tēva mūžībā dzimis.

 3. Svētais Gars iziet mūžībā no Tēva un Dēla: Jņ. 15,26: "Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani." Gal. 4,6: "Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams sava Dēla garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba — Tēvs!"

 7. Ko Dievs ir darījis zināmu par Viņa personu darbiem?

Par Viņa personu darbiem Dievs darījis zināmu:

— Tēvam pieder sevišķi radīšana (pirmais ticības loceklis).

— Dēlam pieder atpestīšana (otrais ticības loceklis).

— Svētajam Garam pieder sevišķi svētīšana (trešais ticības loceklis).

 8. Kas ir sakāms par tiem, kuri noliedz Dieva trīsvienību?

       Tie, kuri noliedz, ka Dievs ir viens un trīsvienīgs, nav kristieši un nevar tikt glābti.

       1. Jņ. 2,23: "Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs."

       Jņ. 14,6: "Jēzus viņam saka: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur mani."

 9. Ko mēs apliecinām katrā no trijiem ticības locekļiem, sacīdami "es ticu"?

       Ticības apliecībā, sacīdami "es ticu", mēs apliecinām trīs sekojošas lietas:

       1. Mēs zinām, ko svētā Bībele saka par Dievu.

       1. Kor. 4,6: "Bet to, brāļi, es esmu zīmējis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu."

       2. Mēs uzskatām to savā sirdī par neapšaubāmu patiesību. Rom. 10,17: "Tātad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana — no Kristus pavēles." Jņ. 20,31: "Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā."

       3. Mēs dzīvojam un mirstam, nesatricināmi uzticoties Dievam un Viņa labajiem darbiem. 2. Tim. 1,12: "Tālab es arī ciešu visu šo, bet es nekaunos, jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai."

 10. Ko mums vēl atgādina vārdi "es ticu"?

       Vārdi "es ticu" mums atgādina vēl to, ka neviens nevar tikt glābts ar otra cilvēka ticību, bet katram pašam ir jātic un jāuzticas Dieva Vārda apsolījumiem. Hab. 2,4: "Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ."


 
 Kontakti



Ivars Cišs

draudzes mācītājs
29536510
ivars.ciss@gertrude.lv



Ināra Strazdiņa

draudzes priekšniece
26199372
inarastrazdina@inbox.lv

 






Copyright © 2006; Created by MB Studija »