Par mums
Vēsture
Jaunais dievnams
Mēs ticam
Mēs ticam
Mazais Katehisms
Kristīgā mācība
No Mārtiņa Lutera
Garīgi raksti
 Svētrunas
 Aktuāli
 Teoloģija
 Svētku vēstījumi
Pārbaudi sevi
Svētdienas skola
Foto albums
Audio sprediķi
VIDEO
Ziedojumi







Ļoti īsi par jau daudzkārt dzirdēto...!

       Pirms vairākām nedēļām gandrīz 300 mūsu skolotāju nosūtīja premjeram Aigaram Kalvītim atklātu vēstuli, kurā pauda zināmu sašutumu par atsevišķām likumu normām, kuras valdība ir iecerējusi pieņemt. Runa ir par grozījumiem krimināllikumā, kuri paredzētu kriminālatbildību par homoseksuāli orientētu cilvēku diskrimināciju. Skolu pedagogi, juzdami apdraudējumu savai sirdsapziņai, kurai, pēc atsevišķu aprindu pasūtījuma, nākotnē būtu paredzēta zināma pārgrozīšana un locīšana pret viņu pašu gribu, aicināja valdību nesteigties ar šādiem grozījumiem.

      Jau dažas dienas vēlāk avīzē „Diena” (Avīze „Diena”, Vita Dreijerte – Skolotāji vēlas mācīt „tautas tikumus”, 25.01.2007.) atkal bija lasāma sašutuma pilna publikācija. Tikai šoreiz tika norādīts uz skolotāju neinteliģenci, zemo profesionālo līmeni vai pat zināmu atpalicību. Ir sāpīgi dzirdēt, kā cilvēks, kurš stāv visai attālu no smagā pedagoga darba (zemās algas, pedagogu trūkums un līdz ar to lielā slodze utt.), it kā ekspertu vārdā, aroganti mētājas ar dažādiem uz personisku apvainojumu robežas balansējošiem izteikumiem. Stādos priekšā, ka arī daudziem grūtā skološanas darba darītājiem bija līdzīgas izjūtas.

     Tāpēc šī īsā publikācija ir veltīta jums, skolotāji. Jums, kas audzināt mūsu bērnus. Jums, kas darāt visu iespējamo un bieži vien arī neiespējamo, lai mūsu jaunie cilvēki izaugtu par savu dzīvi un rīcību atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Jums, kas bieži paliekat nenovērtēti, vai, kā šajā gadījumā, pat nozākāti savas jūtīgās un atbildību nesošās sirdsapziņas dēļ.

     Ir patiess pamats just sirdī zināmu sāpi. Tas, kas šodien notiek lielākajā daļā masu mēdiju, jeb, precīzāk sakot, kā tas notiek, ir milzīgs spiediens uz vienu ļoti jūtīgu cilvēka emocionālās pasaules daļu. Runa ir par kaunu un kauna sajūtu.

     Uzreiz ir jāatzīmē vēl viena šodienai raksturīga iezīme – patiesība tagad netiek meklēta, pie tās nemēģina nonākt analīzes un izpētes ceļā. Tā vietā „patiesība” tiek „pierādīta” ņemot talkā retoriku. Tas ir, veidojot spēcīgu izteikumu kopumus, pret kuriem cilvēks nevis nevēlētos iebilst, bet vienkārši nemaz nebūtu gatavs to darīt. Tas ir ļoti rafinēti lietots piespiešanas veids, kura mērķis ir likt cilvēkam noticēt ... Uzskatāmības labad šāds piemērs – esot zinātniski pierādīts, ka homoseksualitāte ir ģenētiski nosacīta. No retorikas viedokļa ļoti iedarbīgi. Bet, vai tas TIEŠĀM ir zinātniski pierādīts, tas ir pavisam cits jautājums. Ir bijušas neskaitāmas spekulācijas ap šo tēmu, bet tā pilnīgi skaidri un nepārprotami neviens nopietns ģenētikas speciālists to šodien neņemas apgalvot. Kaut vai tāpēc vien, ka ģenētika kā zinātnes disciplīna ir salīdzinoši jauna un tajā ir ļoti daudz kā tāda, par ko attiecīgās jomas pētnieku starpā domas dalās. Kaut vai tam vien, ka identisko dvīņu (tātad vienas olšūnas dvīņi, kuriem ne tikai ārējais izskats ir pārsteidzoši līdzīgs, bet arī ģenētiskais materiāls un struktūrā ir pilnīgi vienādi) vidū ir novērojami atšķirīgas seksuālās orientācijas gadījumi, vajadzētu mudināt cilvēkus dziļākos iemeslus minētajai parādībai tomēr meklēt citur. Un vēl piemērs, minētā raksta sakarā. Eksperti norāda – teiksim attiecīgais vārdu salikums, šodien tiek lietots, kā ļoti spēcīgas argumentācijas garants. Ir dažādu jomu eksperti. Un ekspertiem iebilst vienkārši nav korekti. 

     Bet atgriežoties pie iesāktā. Cilvēkam ir ļoti grūti panest pamodinātas kauna sajūtas un pazemojumu, pat daudz grūtāk nekā fiziskas sāpēs. Un tieši šī vājība cilvēkā ir kļuvusi par vieglu mērķi šodienas ideoloģiskās retorikas darboņiem. Tu esi atpalicis! Tu esi ar aiznaglotām smadzenēm! Tu esi homofobs*! Galu galā, tu esi neiecietīgs tumsonis! Tu esi fašists! Un varētu jautāt - kurš gan degtu vēlmē, lai tas būtu pateikts tieši par viņu un pie tam vēl vadošā preses izdevumā? Nākamais vēlamais solis jau saistās ar domu maiņu. Tad, lai kaut kā sevī mazinātu šāda raksturojuma radītos pašpārmetumus, gribot negribot jāsāk domāt, ka varbūt šiem ļaudīm, kas to raksta, ir taisnība? Varbūt ar mani tiešām nav kaut kas kārtībā?

     Ar dziļu apdomu lietota retorika tik tiešām veic lielas lietas. Pa priekšu tā definē realitāti mūsu galvās un pēc tam jau, ar mūsu pašu starpniecību, ap mums. Piemēram, vārdam „pedofilija” pat reiz vēl ir visai negatīva nokrāsa mūsu apziņā. Bet kurš var pateikt, kā, pēc veiksmīgām retoriskām manipulācijām, mēs domāsim pēc gadiem? Jau tagad dažviet pasaulē sabiedriskajā telpā apgrozībā lēnām tiek laists daudz solīdāks apzīmējums šai seksuālajai īpatnībai – starppaaudžu intimitātes sindroms. Un, re, skan jau pavisam pieņemami...

    Ir labi nepadoties šīm vārdu spēlēm un rotaļām, lai ar vēsu prātu varētu novērtēt situāciju sev apkārt. Un tāpēc – lai jums visiem spēks un izturība, mīļie skolotāji! Bet, runājot par cilvēka seksualitāti, Latvijā tik tiešām nevienam nevajadzētu justies diskriminētam. Cik man zināms, mūsu valstī ir atļauts kopoties kaut ar krēslu vai galdu, ja tik ir atbilstošs noskaņojums. Tā kā stāsts ir par kaut ko pavisam citu. Ļoti žēl, ka, apspriežoties par minēto parādību, liels uzsvars tiek likts uz vulgāru bļaustīšanos uzbudinātu ģenitāliju līmenī. Par homoseksuālismu noteikti ir jārunā, bet kā par sociālpolitisku parādību, kura kaist vēlmē gūt ietekmi uz emociju rēķina. Tā ir bijis, ir un būs. Savukārt, kas attiecas uz toleranci un iecietību, par to tiks runāts tikai tik ilgi, kamēr nebūs gūti ievērojami panākumi iepriekšminētajos ietekmes centienos. Kad tas notiks, tad šie vārdi no retoriskā arsenāla pazudīs. Bet tā jau ir cita, ļoti ietilpīga tēma, kuru nav iespējams izklāstīt neliela apjoma publikācijā.

   *homofobija – šis ir ļoti spilgts šodienas retorikas piemērs; terminā ir ietverts vārds „fobija”, kurš plaši tiek lietots psihiatrijā, apzīmējot neirožu radītu nestabilitāti cilvēka garīgajā veselībā; vārdam „homofobija” vajadzētu darboties kā rosinātājam, kurš norādītu, ka cilvēks, kurš ir gatavs izrādīt zināmu nepiekrišanu homoseksuālam dzīvesveidam, būtu vērtējams kā psihiski nelīdzsvarots. (P.S. Rakstot vārdu „homofobija”, tiku pārsteigts. Mans dators uz to reaģēja kā uz kļūdu. Acīmredzot, ka ne visur tas ir pārliecinoši iegājies...)

 Ērgļu ev. lut. draudzes mācītājs Kaspars Eglītis


 
 Iesūtīts: 2008.02.05 11:12
 Kontakti



Ivars Cišs

draudzes mācītājs
29536510
ivars.ciss@gertrude.lv



Zane Lazdiņa

draudzes priekšniece
29493857
zane.lazdina81@gmail.com

 




Copyright © 2006; Created by MB Studija »