Dievnamu vēsture
“Kas uzvar, es darīšu par balstu sava Dieva namā, un viņš no tā nekad neaizies”
(Atklāsmes gr. 3:12)
Pirmo dievnamu Ērgļos uzbūvēja 1355. gadā Engelbrehts fon Tīzenhauzens reizē ar koka pili. 1540. gadā līdz Ērgļiem atnāca luteriskās reformācijas balss. No šīs gada mēs varam runāt par Ērgļu evaņģēliski luterisko draudzi. Pirmā dievnama mūžs izbeidzās, kad Maskavas cars Jānis Briesmīgais iesāka karu ar Vācu ordeni par virskundzību latvju un igauņu zemēs. Kara darbības laikā, kad krievu armija siroja Ērgļu novadā, reizē ar ciemu tika nopostīta arī baznīca.
1598. gadā viens no Tīzenhauzeniem uzceļ Ērgļos jaunu baznīcu, pēc kārtas otro. Tās mūžs nebija ilgs, jo kā liecina vēstures fakti, jau nepilnus simts gadus vēlāk, 1679. gadā, Ērgļos tiek uzbūvēts jauns mūra dievnams. Pie baznīcas pastāvēja arī skola. Diemžēl vēlākie notikumi nenāca par labu kopējai draudzes darbībai. 1696. gada bads, 1700 gādā atnākušais Lielais Ziemeļu karš un 1709. gada mēris darīja savu. Pēc Melnās nāves postošā gājiena tika iznīcināti ap 60 % novada iedzīvotāju. Novads panīka un līdz ar to Ērgļos esošā baznīca.
Ērgļu baznīcā atradušās Tīzenhauzenu dzimtas kapenes ar 1551. gada kapa plāksni. Baznīcā pēc 1663. gada apbedīta Lindes – Birzgales muižas īpašnieka Vilhelma fon Pletenberga meita, Vilhelma fon Mēdema sieva Elīsabete fon Mēdema, un Liel – un Mazbērzes muižas īpašnieks Oto Kristofers fon Mēdems.
Skats uz Ērgļu baznīcu. J.K. Broces zīmējums 1797. gads
1864. gadā tiek atjaunota jau reiz celtā mūra baznīca, un 24. maijā prāvesta A. Debnera iesvētīta. Šis pēdējais Ērgļu luterāņu dievnams bija neogotiska garenbūve ar izvirzītu trīsstāvu torni ar smailu poligonālu noslēgumu. Draudzes telpas un torņa fasādi greznoja arkatūras joslas. Celtnes fasādēs bijušas smailkoka logailas. Baznīca bija celta 180 sēdvietām.
Diemžēl arī šī ēka nav saglabājusies līdz mūsdienām. Tā gāja bojā 2. Pasaules kara laikā. 1944. gadā tika uzspridzināta. Nedaudz vēlāk drupu vietā uzcēla Komunistiskās partijas komitejas ēku, pašreiz tur atrodas Ērgļu novada padome un mākslas skola.
Dievnams pirms 2. pasaules kara
|
Baznīcas altāris 1937. gads.
|
Baznīcas altāris 1937. gads.
|
1937. gads.
| |
|
