1. Adventa svētdiena
Un
zīmes būs uz saules un mēness, un zvaigznēm, un tautas uz zemes būs izmisumā un
izbijušās, kālab jūra krāc un bango. Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks
pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti. Un
tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu padebesīs nākam varenībā un lielā godībā. Kad tas sāksies, tad
izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.” Un viņš
tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus. Kad tiem pumpuri
sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu. Tāpat arī jūs,
kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt. Patiesi es
jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. Debess un zeme zudīs,
bet mani vārdi nezudīs. Bet sargaities, ka jūsu sirdis
netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena
jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes
virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties
no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla
priekšā." (Lūkas
21:25 – 36)
Klausīties
|