Par mums
Vēsture
Jaunais dievnams
Mēs ticam
Mēs ticam
Mazais Katehisms
Kristīgā mācība
No Mārtiņa Lutera
Garīgi raksti
 Svētrunas
 Aktuāli
 Teoloģija
 Svētku vēstījumi
Pārbaudi sevi
Svētdienas skola
Foto albums
Audio sprediķi
VIDEO
Ziedojumi







2010. gada Ziemsvētkos
      Un patiesi liels ir dievbijības noslēpums: Viņš ir skatīts miesā, taisnots Garā, parādījies eņģeļiem, sludināts tautām, ticēts pasaulē, uzņemts godībā.

                                                                       1.Timotejam 3:16

      Vēl nesen, kādā ļoti populārā televīzijas raidījumā, kurā cilvēkiem bija jāatbild uz āķīgiem jautājumiem, viena no tā saucamajām papildiespējām paredzēja – vispirms redzēt atbilžu variantus un tikai tad pieņemt gala lēmumu vai riskēt atbildēt arī uz pašu jautājumu. Šie iespējamo atbilšu varianti caurmērā saturēja labi pazīstamus vārdus un pirmājā brīdī daudziem spēles dalībniekiem varēja šķist, ka tik pat labi pazīstams un līdz ar to viegli atbildams būs pats jautājums. Bet nevienmēr, tas bija tā... taisni otrādi, lai arī atbilžu varinati solīja visai vieglu uzvaru, tomēr pēcgalā izrādījās, ka jautājums, kas slēpās aiz šiem atbilžu variantiem ir ļoti grūts.

      Visai līdzīgi tas varētu būt ar Ziemsvētkiem. Vārdi, kas tradicionāli saistās ar šiem svētkiem ir daudziem ļoti labi pazīstami. Šodien būs grūti atrast cilvēku, kurš nezinātu, ka Ziemsvētkos piedzimst Kristus, Dieva Dēls un Pasaules glābējs. Pats vārds Ziemsvētki ir ļoti pazīstams. To zin visi. Paši vārdi ir pazīstami, nekaitāmas reizes pirms tam dzirdēti.

            Bet kas notiek tad, ja šos it kā labi pazīstamos vārdus papildina ar pāris jautājumiem ... bet kas ir Ziemsvētki? Kas ir Kristus? Ko tas nozīmē, ka pasaulē ienāk Dieva Dēls? Kas ir un kāpēc ir vajadzīgs šai pasaulei Glābējs?

            Jautājumi saistībā ar Ziemsvētkiem varbūt dažādi, bet tos visus var savīt kopā vienā svarīgā pamatjautājumā – ko mēs īsti gaidām no Ziemsvētkiem? Pirmais kas nāk prātā protams ir šo svinību redzamā puse. Tās atnāk ar visu to, ko mēs, cilvēki, uzskatām par nepieciešamu svinēšanai – ar lielu steigu, satraukumu, neskaitāmām rūpēm, dāvanu gatavošanu un saņemšanu. Vienvārdsakot Ziemsvētki ir mūsu lielo darīšanu laiks. Tā mēs parasti domājam. Un tomēr tieši šeit slēpjas lielākā kļūda, kura mums bieži tā arī īsti neļauj pašiem atbildēt uz šo svarīgo jautājumu – ko mums vajadzētu gaidīt un ko saņemt Ziemsvētkos...

       Meklējot atbildi par Ziemsvētku nozīmi, pirmais kas būt jāierauga, ka nav gluži tā, ka šajos svētkos rosāmies tikai mēs. Var teikt, tur notiek kaut kas pilnīgi pretējs. Ziemsvētkos visvairāk ir darbojies un joprojām darbojās tieši Dievs.

       Neapstrīdams ir fakts, ka Kristus piedzimšana aiz sevis ir atstājusi daudz ko tādu, kas piepilda mūsu ikdienu. Patiesībā tā ir pārvērtusi uz gadu tukstošiem visu pasauli. Un uz to visu raugoties ir ļoti svarīgi pajautāt  – ja šis notikums ir tik ļoti izmainījis pasauli ap mani, tad kaut kas tāds taču var notikt arī ar mani, arī ar manu dzīvi?

       Jā, tik tiešām Kristus piedzimšana gadsimtu gaitā ir izmainījusi visu mūsu, kā šodien sakām, rietumu pasauli. Bet visai bieži ir jāsecina, ka nekas tāds, tik liels nav noticis ar mūsu katra dzīvi. Kāpēc tā ... kāpēc Kristus piedzimšanai ir pieticis spēka izmainīt visu pasauli, bet manu dzīvi, kas taču arī alkst pārmaiņas tā vēl nav izmainījusi? Es domāju tam pretīm ir jāliek viens ļoti tiešs jautājums – vai Kristum ir vieta pie manis, manā dzīvē? Vai Kristum ir vieta manos Ziemsvētkos? Visai bieži būs jāatbil – nē. Protams ka nē! Un ne jau uzreiz tāpēc, ka esam bezdievīgi un ļauni cilvēki, nē... nebūt nē..! Bet gan tāpēc, ka bieži vien esam pārlieku aizņemti ar visu to, kas nav īstais Ziemsvētku saturs un pamats.

      Bībeles pamatvēstījumu par Dievu ir iespējam ietvert pāris vārdos – Dievs ir mīlestība. Dievam nevis piemīt mīlestība, nevis Dievs brīžiem mīl, nevis Dievs mīl kādus vai dažus, bet Dievs ir mīlestība. Ziemsvētki – Kristus piedzimšana, Dieva tapšana par cilvēku ir visskaistākais apliecinājums tam, ka Dievs ir mīlestība.

      Tas ir kaut kas tāds, ko patiešām ir vērts atklāt. Mums ir visai aplami priekšstati par Ziemsvētkiem, tādus audzinām šodien savos bērnos, jo tādus ieaudzināja mūsos mūsu vecāki. Esi iemācījies dzejolīti, par to tev dāvāna. Labajiem bērniem dažadi kārumi, nerātnajiem žagari. Ziemsvētki turpretī ir Dieva mīlestības dāvana visiem. Arī tiem, kas nav sagatavojuši pantiņu, arī tiem kam aizdurvē jau pietaupīta žagaru bunte, jo Dievs ir mīlestība un Viņš nevar rīkoties savādāk. Viņš neprasa par savu mīlestību maksāt, Viņš neprasa noskaitīt pantiņu, Viņš neprasa lai mēs šo mīlestību kā īpaši izpelnītos. Viņš vienkārši nāk un to sniedz mums  visiem un katram.

      Lai kādā stāvoklī kādreiz ir nonākušas mūsu attiecības ar Dievu, ar līdzcilvēkiem, tieši atklājot ka Dievs ir mīlestība, mēs varam uzdrošināties to visu nest Dieva priekšā. Mēs drīkstam cerēt, ka tieši Dieva mīlestības spēkā daudz ko var vērst par labu. Mēs varam būt droši, ka par savas dzīves kļūdām nesaņemsim atteikumu no Dieva, ka Dievs mums nav pietaupījis to kuplāko žagaru bunti aizdurvē.

            Tieši mūsu dzīves „kritieni” daudzreiz mūs ir spieduša teikt – kaut es varētu dzīvi sākt dzīvot no jauna. Un mēs jau zinām ka tas nav iespējams, dzīvi nevar sākt no jauna, to nevar nodzīvot tik reizes cik vēlamies. Bet turpretīm mums ir dota cita nemazāk vērtīga iespēja, kuru visai bieži atstājam bez ievērības. Šī iespēja slēpjas vārdos – Dieva mīlestība, Dieva piedošana. Tieši tādēļ jau Dievs ienāca šajā pasaulē ar savu piedošanas vēsti, lai mums vienmēr būt iespēja sākt jaunu dzīvi, šīs pašas jau esošās dzīves vidū. Dzīvi ar Dieva dziedinātu dvēseli, dzīvi kas būtu gatava uz pavisam citām attiecībām ar Dievu un līdzcilvēkiem. Tāpēc ir arī tik svarīgi būt netikai informētiem par Ziemsvētku tradicionālajiem vārdiem, jēdzieniem, svarīgi ir netikai tos atpazīt, bet svarīgi ir zināt, kā tie var mainīt manu dzīvi. Ir netikai svarīgi zināt Ziemsvētku vēsts sižetu, bet gan ieraudzīt, kur un kā Dievs caur to darbojas pie manis.

     Reiz par kādu aklu un pilnīgi bezpalīdzīgu cilvēku, kurš ceļmalā ubagoja Kristus teica: Dieva darbiem vajag parādīties viņā... Nav mūsu vidū tādu cilvēku, tik bezpalīdzīgu, tik necienīgu, par kuriem Dievs būtu gatavs teikt pretējo – maniem darbiem šajā cilvēkā pilnīgi noteikti nav jāparādās. Dieva darbiem vajag parādīties viņā... tie ir vārdi, kurus Dievs saka joprojām par mūsu katra dzīvi. Un tā ir Ziemsvētku patiesā sirds – sākt piedzīvot Dieva darbus savā dzīvē, palikt to tuvumā un līdz ar to nekad nepiedzīvot pēc svētku vilšanās sajūtu, kuru tiek bieži izjūtam (īpaši pēc Ziemsvētkiem), jo vēl neesam tā īsti atklājuši ko Ziemsvētki pie mums atnes.


 
 Iesūtīts: 2011.01.10 07:53
 Kontakti



Ivars Cišs

draudzes mācītājs
29536510
ivars.ciss@gertrude.lv



Zane Lazdiņa

draudzes priekšniece
29493857
zane.lazdina81@gmail.com

 




Copyright © 2006; Created by MB Studija »