|
Žēlsirdīgais samarietis
Un, redzi, kāds likuma zinātājs piecēlās un sāka
viņu pārbaudīt, sacīdams: "Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo
dzīvību?" Viņš tam sacīja: "Kā ir bauslībā rakstīts? Kā tu tur
lasi?" Tas
atbildēja: "Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds
un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un
savu tuvāko kā sevi pašu." Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi
atbildējis. Dari to un tu dzīvosi." Bet viņš, gribēdams attaisnoties,
Jēzum jautāja: "Un kurš ir mans tuvākais?" Jēzus atbildēja,
stāstīdams: "Kāds vīrs bija ceļā no Jeruzālemes uz Jēriku, un viņš krita
laupītāju rokās. Tie, viņu aplaupījuši un sasituši, atstāja pusmirušu guļam un
aizgāja. Gadījās, kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un viņu ieraudzīja, bet
pagāja garām. Tāpat arī kāds levīts, tajā vietā atnācis, viņu ieraudzīja, bet
pagāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, nonāca pie viņa, un, viņu
redzot, sirds tam iežēlojās. Pienācis klāt, viņš pārsēja viņa brūces, uzliedams
eļļu un vīnu; un, uzcēlis viņu uz savu lopu, aizveda to uz viesnīcu un
aprūpēja. Otrā rītā, izvilcis divus denārijus, viņš iedeva tos viesnīcniekam un
sacīja: aprūpē viņu, un, ja tu vairāk iztērēsi, atnācis es tev atdošu. Kurš no
šiem trim tev šķiet tuvākais bijis tam, kas krita laupītāju rokās?" Viņš
sacīja: "Tas, kas parādīja viņam žēlsirdību." Un Jēzus viņam sacīja:
"Ej un dari arī tāpat!"
(Lūkas ev. 10:23 - 37)
Klausīties
|
Iesūtīts: 2013.08.12 08:38 | |
|
|
|