Kurlmēmā dziedināšana
Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu
pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un
Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika
Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz
debesīm, nopūtās un sacīja uz to: "Efata, tas ir: atveries." Un viņa
ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. Un
Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk
tie to izpauda un brīnījās ļoti par to un sacīja: "Viņš visas lietas ir
labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā."
(Marka
ev. 7:31 – 37)
Klausīties
|