Lielā piektdiena
No Kajafas tie Jēzu ved uz
pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pārvaldnieka pilī, lai
neapgānītos, bet varētu ēst Pashā jēru. Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un
teica: "Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?" Tie atbildēja viņam: "Ja Viņš nebūtu
ļaundaris, mēs Viņu nebūtu tev nodevuši." Tad Pilāts viņiem sacīja:
"Ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc sava likuma!" Jūdi viņam
sacīja: "Mums nav tiesību nevienu nonāvēt." Tā sāka piepildīties
Jēzus vārdi, ko Viņš bija teicis par to, kādā nāvē Viņam bija mirt. Tad Pilāts
atkal iegāja savā pilī, iesauca Jēzu iekšā un sacīja Viņam: "Vai Tu esi
Jūdu ķēniņš?" Jēzus atbildēja: "Vai tu to saki no sevis, jeb vai citi
tev par Mani stāstījuši?" Pilāts atbildēja: "Vai tad es esmu jūds?
Tava tauta un augstie priesteri man Tevi ir nodevuši. Ko Tu esi darījis?"
Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja Mana valstība būtu
no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai Es nekristu jūdu rokās. Bet
nu Mana valstība nav no šejienes." Tad Pilāts Viņam sacīja: "Tad Tu
tomēr esi Ķēniņš?" Jēzus atbildēja: "Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš.
Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas
ir no patiesības, dzird Manu balsi." Pilāts Viņam saka: "Kas ir
patiesība?" Un, to sacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un saka
viņiem: "Es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.Bet jums ir paradums, ka es
jums Pashā vienu atlaižu. Vai jūs gribat, ka es jums atlaižu Jūdu ķēniņu?"
Tad viņi atkal brēca: "Ne Šo, bet Barabu!" Bet Baraba bija laupītājs.
(Jāņa ev. 18:28 –
40)
80. dz. Otrais pants.
Tad
Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu šaust. Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem,
uzlika Viņam to galvā un aplika Viņam purpura apmetni, nostājās Viņa priekšā un
sacīja: "Esi sveicināts, Jūdu ķēniņ." Un tie Viņu sita vaigā. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un saka viņiem:
"Redziet, es Viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas
pie Viņa neatrodu." Tad Jēzus
iznāca ārā ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem saka:
"Redziet, kāds cilvēks!" Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu
redzēja, tie brēca: "Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem
saka: "Ņemiet jūs Viņu un sitiet krustā! Jo es pie Viņa vainas
neatrodu!" Jūdi viņam atbildēja:
"Mums ir savs likums, un pēc šī likuma Viņam jāmirst, jo Viņš Sevi darījis
par Dieva Dēlu." Kad Pilāts šos
vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās, iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum:
"No kurienes Tu esi?" Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi. Tad Pilāts Viņam sacīja: "Vai Tu ar mani
nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist
krustā?" Jēzus atbildēja: "Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā
tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks
grēks." No šī brīža Pilāts meklēja Viņu atlaist. Bet jūdi brēca: "Ja
tu Viņu atlaid, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu,
saceļas pret ķeizaru!" Kad Pilāts
dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdās soģa krēslā uz
laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrejiski Gabata. Bija sataisāmā diena pirms
Pashā, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: "Redziet, jūsu Ķēniņš!"
Bet tie brēca: "Nost, nost ar To! Sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem
saka: "Vai lai es jūsu Ķēniņu situ krustā?" Augstie priesteri
atbildēja: "Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!"Tad viņš To
atdeva tiem, lai tie Viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu.
(Jāņa ev. 19:1 –
16)
80. dz. Trešais pants.
Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja
uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viņu sita krustā
un kopā ar Viņu divus citus, katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu. Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un
piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: JĒZUS NACARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija
tuvu pie pilsētas; un rakstīts bija ebreju, romiešu un grieķu valodā. Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam:
"Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet kā Viņš sacījis: Es esmu Jūdu ķēniņš." Bet Pilāts atbildēja: "Ko esmu
rakstījis, to esmu rakstījis." Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta,
ņēma Viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat
tie paņēma Viņa svārkus. Svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena
gabala. Tad tie sacīja cits citam: "Tos nesadalīsim, bet metīsiem par tiem
kauliņus, kam tie piederēs." Tā piepildījās raksti: tie Manas drēbes
izdalījuši savā starpā un par Manu apģērbu metuši kauliņus. - Tā darīja
kareivji. Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija,
Klopas sieva, un Marija Magdalēna. Tad
Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja,
saka mātei: "Sieva, redzi, tavs dēls!" Pēc tam Viņš saka māceklim:
"Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.
(Jāņa ev. 19:17 –
27)
80. dz. Ceturtais pants.
Pēc tam, zinādams, ka viss ir
pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: "Man
slāpst!" Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz
īzapa stiebra un to pacēla pie Viņa mutes. Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja:
"Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam. Bet bija
sataisāmā diena, un, negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, jo šī
sabata diena bija sevišķi liela, jūdi lūdza Pilātu, lai viņš liktu satriekt
tiem lielus un viņus noņemt. Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus,
tāpat otram, kas kopā ar Viņu bija krustā sists. Bet, nonākot līdz Jēzum un
redzot, ka Viņš ir jau miris, tie Viņa lielus nesatrieca. Bet viens no kareivjiem
Viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens. Un, kas to
redzējis, tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka
viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas notika, lai piepildītos raksti:
nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt. Un cita rakstu vieta atkal saka: viņi
raudzīsies uz To, ko tie sadūruši.
(Jāņa ev. 19:28 –
37)
80. dz. Piektais pants.
Klausīties
|