Nebijušais ķēniņš
Otrā dienā liels
ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz
Jeruzālemi, ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna,
slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!" Bet Jēzus, atradis
jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts: nebīsties, Ciānas meita, redzi,
tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! - To visu Viņa mācekļi sākumā
nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka
tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši. Šādu liecību
nodeva ļaudis, kas pie Viņa bija bijuši, kad Viņš Lācaru bija saucis no kapa un
uzmodinājis no miroņiem. Tāpēc arī tauta Viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija
dabūjusi zināt, ka Viņš šo zīmi bija darījis. Bet farizeji runāja savā starpā:
"Jūs redzat, ka jūs nekā nespējat darīt! Redziet, visa pasaule iet Viņam
pakaļ!" Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, daži bija
grieķi. Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza:
"Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!" Filips iet pie Andreja, lai viņam to
sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum. Bet Jēzus atbild viņiem:
"Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi Es
jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja
viņš mirst, viņš nes daudz augļu.
(Jāņa
ev. 12:12 – 24)
Klausīties
|