Apsūdzēt Kristu.. apsūdzēt sevi..
Pēc tam Viņš
izdzina ļaunu garu, kas bija mēms. Kad nu ļaunais gars bija izgājis, tad mēmais
sāka runāt, un ļaudis brīnījās. Bet daži no viņiem sacīja: "Viņš izdzen
ļaunos garus caur Belcebulu, ļauno garu valdnieku." Bet citi, Viņu
kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm. Bet Viņš, nopratis viņu domas,
sacīja: "Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un
tur nams uz namu grūst. Ja nu sātans ar
sevi ir naidā, kā tad viņa valsts pastāvēs? Jo jūs sakāt, ka Es ļaunos garus
izdzenu caur Belcebulu. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu caur Belcebulu, caur ko
tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos
garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi.
Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā, bet, kad
kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas
paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani;
un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad
viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis, saka: es
atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un
izgreznotu. Tad viņš noiet un ņem līdzi
septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo
cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš." Un gadījās, kad Viņš tā runāja,
tad kāda sieva paceltā balsī uz Viņu sacīja: "Svētīgas tās miesas, kas
Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis." Bet Viņš sacīja:
"Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."
(Lūkas
ev. 11:14 – 28)
Klausīties
|