Jēzum ar viņiem vēl runājot, redzi, viens vecākais nāca un nometās ceļos viņa priekšā un sacīja:"Mana meita nupat nomira. Bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos."  Jēzus piecēlies sekoja tam kopā ar saviem mācekļiem.  Un, redzi, kāda sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asiņošanu, pienāca no mugurpuses un pieskārās viņa drēbju malai. Viņa pie sevis sacīja:"Ja vien viņa drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!"  Bet Jēzus, pagriezies un viņu ieraudzījis, teica:"Esi droša, meita, tava ticība tevi ir dziedinājusi!" Un sieviete kļuva vesela tajā pašā brīdī.  Kad Jēzus, ienācis vecākā namā, ieraudzīja flautistus un trokšņainu ļaužu pulku, viņš sacīja:"Ejiet prom! Meitene nav mirusi, bet guļ." Un tie viņu izsmēja.  Bet, kad ļaudis bija izraidīti ārā, Jēzus, iegājis iekšā, satvēra viņas roku, un meitene piecēlās.  Runas par to izplatījās visā apvidū.

                                                                  (Mateja ev. 9:18 – 26)

‍
‍
‍Klausīties