Atveries
Un atkal, izgājis
no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu
robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu
roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs,
spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to:
"Efata, tas ir: atveries." Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās
viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam
nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda un brīnījās ļoti
par to un sacīja: "Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat
kurlie dzird un mēmie runā." (Marka
ev. 7:31 – 37)
Klausīties
|